João 12

ZOSNT

1 Cuando faltatøcna'ṉ tujtay jama va'cø cho'tz pascua sø'ṉajcuy, entonces Jesús min Betania cumgu'yomo. Betania cumgu'yomo ijtuna'ṉ Lázaro lo que oyupø yac visa' Jesusis cuando ca'u'c.

2 Y jiṉø chøjcayaj Jesús cu'taṉbajcuy y cu'tcuchøjcu Marta, y Lázaro po'cs mesacø'mø Jesusji'ṉ.

3 Y Maria'is ñømin como medio litro jasocuy suñi viquicpapø nardopø perfume caro coyojapø, jetji'ṉ Maria'is jyajsay Jesusis cyoso, y cyømojcay cyoso vyayji'ṉ. Y vyiquijcoctas tøc perfume'is.

4 Jendina'ṉ it Judas Iscariote, Simo'ṉis 'yune, Jesusis ñøtuṉdøvøte. Más jøsijcam Judasis chi'ocuyaj Jesús 'yenemigo'is cyø'omo. Y Judas nømu:

5 ―¿Ti'ajcuy ja mya'ay yøṉ jasocuy, tumin va'cø chi'yaj pobreta'mbø pøn? Porque valetzøcpa vøti pesu.

6 Judas ja ñøm jetse porque sunbana'ṉ cyotzoṉyaj pobre, sino porque nu'mbapøte y je'sna'ṉ ñø'ijtu tumingotcuy y ñu'mba Jesusis ñøtuṉdøvø'is tyumin.

7 Entonces Jesusis ñøjay Judas:

8 Porque pobreta'mbø mumu jama ityajpa mitzji'ṉ, pero øtz ji'n ma it mitzji'ṉ mumu jama.

9 Entonces vøti Israel pø'nista'm myusyaju que jen ijtu Jesús Betania cumgu'yomo y jiṉ maṉyaju. Pero ji'n sólo maṉyaj Jesús va'cø isyajø, sino maṉaju va'cø a'myajque't Lázaro lo que opøm ca'e y visa'u.

10 Pero pane covi'najøta'm tzamdu'mbajcayaju va'cø yaj ca'yajque'tati Lázaro.

11 Porque Lázaro visa'u aṉcø, sone Israel pø'nis nømna'ṉ chacpø'yaj pane covi'najø va'cø maṉ vya'ṉjamyaj Jesús.

12 Jyo'pit ityajuna'ṉ sone pøn miñajupø søṉgøtoya, y myañaju que Jesús nø myinu Jerusalén gumgu'yomo.

13 Y tucyaj palma ay y maṉ choṉyaj Jesús, y vejyaju:

14 Y Jesusis pya'tu tum burro unepøtøc y jetcøs po'csu, porque jetseti jachø'yupø Diosis libru'omo. Jen chamba:

15 U ña'tztamu mi Sión cumgu'yomda'mbø'is.

16 Pero a la hora tujcu jetse, Jesusis ñøtundøvø'is ja cyønøctøyøyaja'm que nøm tyuc como jachø'yuse. Pero después que Jesús visa'u y maṉ tzajpomo, entonces jyajmu chøcyaju que jetseti it jachø'yupø jujche maṉba tuc Jesús, y jetse tujcu.

17 Jiṉ ityajupø'is isyajupø'is jujche vyejtzu'ṉu tzatøjcomo Lázaro ndø Comi'is y yac visa'u, je'is chamyaj lo que isyajuse jujche yac visa' Lázaro ndø Comi'is.

18 Y porque myañaju que chøc jetsepø milagro'ajcuy, por jetcøtoya pø'nista'm maṉ choṉyaj Jesús.

19 Fariseo pønda'm nay ñøjayajtøju:

20 Ityajque'tu griego pønda'm oyajupø va'cø cyøna'tzøyaj Dios sø'ṉomo Israel pønji'ṉ.

21 Jic griego pø'nis cyønu'cyaj Felipe, Betsaida cumgu'yombø, Galilea nasombø y ñøjayaju:

22 Entonces Felipe'is maṉ chajmay Andrés, y Andres'is y Felipe'is maṉ chajmayajque't Jesús.

23 Y Jesusis 'yaṉdzoṉyaju nøjmayaju:

24 Viyuṉsye mi nøjandya'mbøjtzi: Tømbu o'ca ji'n ndø nipi nascøsi, itpa tyumgø'y, pero o'ca quecpa nascøsi, napya y más vøti'ajpa tyøm. Jetse øtz tiene que va'cø ca'que'tati va'cø niptøjø y va'cø vi'sa'que'ta va'cø vøti'ajyaj va'ṉjambapø'stzi.

25 Por eso tyoya'ṉøpya'is vyin yø'qui y ji'n sun cya'ø, tocopya. Pero chi'ocuyajpa'is vyin yø'c nascøsi, pya'tpa quenguy mumu jamacøtoya.

26 Y sunbapø yos øjtzøcø'mø, tiene que va'cø min pa'tø. Y jut it øjtzi, jendi maṉba itque'te y lo que yospapø øjtzøcø'mø; jet maṉba vyingot ø Janda'is.

27 ”Yøti nø maya'u y ji'n mus ti ndzamø. ¿Será que maṉba nømi: “Jatay, tø yaj cotzoca va'cø jana nøṉgøt toya”? Pues ji'n ma nøm jetse porque jetcøtoyam chø minu.

28 Mejor ma'ṉbø nømi: “Jatay, yac møja'ṉomaj mi nøyi”.

29 Jiṉ ityajupø'is myañaju ote y vene nømyaju que a'ṉøy rayu. Vene nømyaju que angelesis 'yo'nøyu.

30 Jesusis ñøjayaju:

31 Yøti maṉba yaj co'aṉgøyaj Diosis yøṉ nascøsta'mbø. Yøti maṉba pyatzpø Diosis yatzi'ajcuy porque je'is yach aṉgui'mba nascøsta'mbø pøn.

32 Cuando øtz yaj qui'myajpa cruzcøsi, jetse øtz ma'ṉbø yac minbø'yaj mumu pøn øtzcø'mø.

33 Jetze cham Jesusis va'cø yac musyaj mumu pøn jujche maṉba ca'e.

34 Y pø'nis ñøjayaj Jesús:

35 Y Jesusis ñøjayaju:

36 Mientras que øtz itpa mitzji'ṉda'm como sø'ṉgøse, tø va'ṉjamdam ndøvø va'cø mi ijtam como sø'ṉgø'ombø pønseti.

37 Aunque Jesusis chøc sone milagro'ajcuy je'tis vyi'nomda'm, pero ja vya'ṉjamyajø.

38 Jetse viyuṉaju jujche chamuse tza'maṉvajcopapø Isaiasis. Isaiasis chamu:

39 Por eso ja mus vya'ṉjamyajø, porque Isaías nømgue'tu:

40 Je'tis yac to'ti'ajyaju y yac nu'yu'ajyaj chocoy va'cø jana isoyaj vyitømji'ṉ,

41 Jetsepø tiyø cham Isaiasis cuando omna'ṉ isay Jesusis myøja'ṉo'majcuy y oyu chame jujche ma chøqui.

42 Aunquena'ṉ jetse, sone covi'najø'is oyuti vya'ṉjamyaj Jesús. Pero ja chamyajø o'ca vya'ṉjamyaju porque ña'chaj fariseo pønda'm. O'ca chamyajøna'ṉ que vya'ṉjamyaj Jesús, fariseo'is ji'na'ṉ ma yac tøjcøyaj conocscutyøjcomo. Por eso ja syun chamyajø que vya'ṉjamyaj Jesús.

43 Así es que jetse syuñajpana'ṉ va'cø vya'ṉjamyaj pø'nis que vøjpø ti nø chøcyaju ñe'cø. Pero ji'na'ṉ chi'yaj cuenta o'ca Diosis vya'ṉjamba que vøjpø ti nø chøcyaju.

44 Entonces pømi vejvejney Jesús, nømu:

45 Ispa'is øjtzi, isque'tpa cø'vejupø'is øjtzi.

46 Mi'nøjtzi como tum sø'ṉgøse nascøsi va'cø yac musyaj viyuṉsepø tiyø, va'cø jana it como pi'tzø'ajcu'yomse va'ṉjambapø'is øjtzi.

47 O'ca aunque i'is myanba øtz ndzambase, y ji'n vya'ṉjajme, øtz ji'n ma yaj coja'aje. Porque ja mi'nøjtzi nascøsi va'cø yaj coja'ajyaj nascøsta'mbø pøn, sino mi'nøjtzi va'cø min yaj cotzocyajø.

48 O'ca pø'nis ji'nø pøjcøchove, y ji'n vya'ṉjam øtz ndzambase, it i'is yaj coja'ajpa. Ø ondecøtoya maṉba yaj coja'ajtøji ultimopø jama o'ca ja vya'ṉjajmay ø onde.

49 Porque øtz ja ñcha'mø ø ne'ṉgø, sino ø Janda'is cø'vejupø'stzi, je'is aṉgui'm øjtzi jujche va'cø ndzamø.

50 Y muspøjtzi que vya'ṉjamyajpapø'is Diosis 'yaṉgui'mguy, queñajpa mumu jamacøtoya. Lo que øtz ndzambapø tiyø, jujche ø Janda'is tzajmay øjtzi, jetse ndzamgue'tpøjtzi.

Ler em outra tradução

Comparar lado a lado