Mateus 25
SIL vs ARIB
1 Ŋii nɛ Yesu bira magɛ namaga. U si, “Bua kubala lɛ Wia kuorii-la jaŋ nagɛ ŋla: Haalaa fii nɛ fa hɛ dimɛ. Ba sii a paa ba chaanaa a mu di ba cheŋ ha-faliŋ bala, ha-jaari gbiele-la lɛ.
1 Então o reino dos céus será semelhante a dez virgens que, tomando as suas lâmpadas, saíram ao encontro do noivo.
2 Haala-la deeŋba tuɔŋ banɔŋ yaarɛ, ka banɔŋ ma kɛŋ wu-jimiŋ.
2 Cinco delas eram insensatas, e cinco prudentes.
3 Banɔŋ-la si yaara, ba bi nuuŋ lɔgɔ kori, di ba chaanaa nɛ disa, di ba joŋo hɛ.
3 Ora, as insensatas, tomando as lâmpadas, não levaram azeite consigo.
4 Ama banɔŋ-la si kɛŋ wu-jimiŋ, ba lɔgɛ nuuŋ kori.
4 As prudentes, porém, levaram azeite em suas vasilhas, juntamente com as lâmpadas.
5 Ha-faliŋ bala-la bi lima kɔ. Ba gbɛrɛ gbɛrɛ lɔl aŋ joŋo piŋ doŋ.
5 E tardando o noivo, cochilaram todas, e dormiram.
6 Tita-siesee niaa yirɛ, ‘Má bee na baal-la níi kɔ, má ku lii chemu.’
6 Mas à meia-noite ouviu-se um grito: Eis o noivo! saí-lhe ao encontro!
7 Ŋii nɛ haala-la kala sii a kɛŋ ba chaanaa milima ta di ba jil.
7 Então todas aquelas virgens se levantaram, e prepararam as suas lâmpadas.
8 Ŋii nɛ ni-yaara-la bula pi wu-jinna-la a bul, ‘La chaanaa chɛ di ba disɛ nɛ, má pila nuuŋ mua.’
8 E as insensatas disseram às prudentes: Dai-nos do vosso azeite, porque as nossas lâmpadas estão se apagando.
9 Ŋii nɛ wu-jinna-la bula piba a bul, ‘Ai, ŋ bi pɔɔ nuu-la bi jaŋ yi la kala. Má mu yɔɔ ma titia nuuŋ.’
9 Mas as prudentes responderam: não; pois de certo não chegaria para nós e para vós; ide antes aos que o vendem, e comprai-o para vós.
10 Ŋii nɛ ba mu di ba yɔɔ. Ba si mua di ba yɔɔ nuu-la, ha-faliŋ bala-la kɔ. Haala-la banɔŋ fa si ŋaa siri, ba to u hariŋ a juu ha-jaari gbiele-la leriŋ, ka ba kɛŋ boiŋ tɔ.
10 E, tendo elas ido comprá-lo, chegou o noivo; e as que estavam preparadas entraram com ele para as bodas, e fechou-se a porta.
11 U ŋii hariŋ lɛ haalaa banɔŋ-la ku-kaanaa ma kɔ a bul, ‘La Tiina, la Tiina, kɛŋ boro suro pila.’
11 Depois vieram também as outras virgens, e disseram: Senhor, Senhor, abre-nos a porta.
12 Ŋii nɛ u bul, ‘Wutitii, mi bulaa pima, mi bima jiŋ.’
12 Ele, porém, respondeu: Em verdade vos digo, não vos conheço.
13 Ŋii wiaa má pɔ ma titia lɛ woruŋ. Ma bi jiŋ tapulii-la la Tiina Yesu si jaŋ kɔ.”
13 Vigiai pois, porque não sabeis nem o dia nem a hora.
14 Ŋii nɛ Yesu bira magɛ namaga a tigɛ Wia kuorii-la lɛ. U si, “Bua kubala lɛ Wia kuorii-la jaŋ nagɛ baal kubala si kɛŋ u tiŋtinnaa nɛ. Tapulii kubala u sii duu vɛŋ woŋbiiŋ. Ŋii nɛ u yirɛ u tiŋtinna-la ba kɔ. U joŋ u kiaa hɛ ba nisiŋ lɛ di ba bibeŋ.
14 Porque é assim como um homem que, ausentando-se do país, chamou os seus servos e lhes entregou os seus bens:
15 U kɛŋ kialiŋ kaa kpaaba ŋii nuu-kala si wuo bibeŋ. U joŋ siidi bui zɔ-balia a pi dɔŋɔ duu bibeŋ, a joŋ siidi bui mahiŋ banɛsɛ a pi dɔŋɔ maa aŋ joŋ siidi bui mahiŋ balia a pi dɔŋɔ-la maa. Ŋii nɛ ka u vɛŋ u woŋbii-la.
15 a um deu cinco talentos, a outro dois, e a outro um, a cada um segundo a sua capacidade; e seguiu viagem.
16 Tiŋtinni-la si laa siidi bui zɔ-balia-la, u kaa mu a yɔɔ kiaa a yallɛ a na siidi bui zɔ-balia nyuuruŋ.
16 O que recebera cinco talentos foi imediatamente negociar com eles, e ganhou outros cinco;
17 Tiŋtinni-la ma si laa siidi bui mahiŋ banɛsɛ-la, u ma kɛŋ u kiaa bibirimɛ, a ma na siidi bui mahiŋ banɛsɛ nyuuruŋ.
17 da mesma sorte, o que recebera dois ganhou outros dois;
18 Ama tiŋtinni-la si laa siidi bui mahiŋ balia-la, u-na kaa mu lu bua a joŋ moribie-la a hugi.
18 mas o que recebera um foi e cavou na terra e escondeu o dinheiro do seu senhor.
19 U diene woruŋ, ka tiŋtinna-la batori kuhiaŋ-la kɔ a yirɛba duu na ba kuŋ-kala si na nyuuruŋ magɛ ŋii.
19 Ora, depois de muito tempo veio o senhor daqueles servos, e fez contas com eles.
20 Tiŋtinni-la si laa siidi bui zɔ-balia-la kɛŋ u kiaa ku juu aŋ bula pi u kuhiaŋ a bul, ‘Ŋ pimi siidi bui zɔ-balia nɛ, mi ma na siidi bui zɔ-balia nɛ pɛ.’
20 Então chegando o que recebera cinco talentos, apresentou-lhe outros cinco talentos, dizendo: Senhor, entregaste-me cinco talentos; eis aqui outros cinco que ganhei.
21 Ŋii nɛ u kuhiaŋ-la bula pu a bul, ‘Ŋ ŋaa tiŋtinni-titii nɛ. Ŋ hɛ doluŋ nɛ a wuo beŋ kubii-bie-la nyuŋ woruŋ, mi jaŋ leŋ di ŋ bibeŋ ku-kɛnɛɛ. Ku juu di la di ŋ kala ninii sima.’
21 Disse-lhe o seu senhor: Muito bem, servo bom e fiel; sobre o pouco foste fiel, sobre muito te colocarei; entra no gozo do teu senhor.
22 Ŋii nɛ tiŋtinni-la ma si laa siidi bui mahiŋ banɛsɛ-la ma kɛŋ u kiaa kaa ku juu a bula pi u kuhiaŋ a bul, ‘Ŋ pimi siidi bui mahiŋ banɛsɛ nɛ. Mi ma na siidi bui mahiŋ banɛsɛ nɛ a pɛ.’
22 Chegando também o que recebera dois talentos, disse: Senhor, entregaste-me dois talentos; eis aqui outros dois que ganhei.
23 Ŋii nɛ u bula pu maa, ‘Ŋ ma ŋaa tiŋtinni-titii nɛ, ŋ ma hɛ doluŋ nɛ a wuo beŋ kubii-bie-la nyuŋ woruŋ, mi ma jaŋ leŋ di ŋ bibeŋ ku-kɛnɛɛ. Ku juu di la di ŋ kala nii sima.’
23 Disse-lhe o seu senhor: Muito bem, servo bom e fiel; sobre o pouco foste fiel, sobre muito te colocarei; entra no gozo do teu senhor.
24 Ŋii nɛ tiŋtinni-la u si joŋ siidi bui mahiŋ balia pa, u ma ku juu a bul, ‘Mi kuhiaŋ, mi jima ari ŋ ŋaa ni-tɛrɛ nɛ, ŋ yie kukuŋ kialiŋ ŋ si bi duo nɛ aŋ pipaa kialiŋ lee-la ŋ si bi tima.
24 Chegando por fim o que recebera um talento, disse: Senhor, eu te conhecia, que és um homem duro, que ceifas onde não semeaste, e recolhes onde não joeiraste;
25 Ŋii nɛ tii mi fifáŋ a joŋ moribie-la a hugi tiŋteeŋ di ŋ kɔ. Laa ŋ moribiee.’
25 e, atemorizado, fui esconder na terra o teu talento; eis aqui tens o que é teu.
26 Ŋii nɛ u kuhiaŋ-la bula pu a bul, ‘Ŋ ŋaa tiŋtinni-bɔŋ nɛ a kɛŋ yariwiiŋ. Ŋ jima ari mi yie kukuŋ kialiŋ mi si bi duo nɛ a paa kiaa lee-la mi si bi tima.
26 Ao que lhe respondeu o seu senhor: Servo mau e preguiçoso, sabias que ceifo onde não semeei, e recolho onde não joeirei?
27 Ŋ si jiŋ ŋla lɛ, u fa maga di ŋ joŋ mi moribiee bil lee-la ba síi bil moribiee nɛ. Mi fa si miira kɔ ŋla, mi fa jaŋ laa moribie-la ari mi nyuuruŋ kala.
27 Devias então entregar o meu dinheiro aos banqueiros e, vindo eu, tê-lo-ia recebido com juros.
28 Ŋii-na má laa moribie-la u teeŋ a joŋo pi nii-la si kɛŋ siidi bui zɔ-banɛsɛ-la.’ ”
28 Tirai-lhe, pois, o talento e dai ao que tem os dez talentos.
29 Ŋii nɛ Yesu bula piba a bul, “Nii-la si paala kɛŋ kiaa yugɛ nɛ, Wia jaŋ wasa chɛ a pɛ pu duu kaa yugɛ kiŋkɛŋ, ama nii-la si bi faasa kɛŋ kiaa yugɛ, muapilii-la ma u si kɛnɛ, Wia jaŋ kaa laa u teeŋ.
29 Porque a todo o que tem, dar-se-lhe-á, e terá em abundância; mas ao que não tem, até aquilo que tem ser-lhe-á tirado.
30 Má kɛŋ tiŋtinni-bɔmɔ-la a joŋu yuo ta birimiŋ tuɔŋ. Lee-la nɛ nialiŋ jaŋ yel aŋ didiŋ ba nyilaa.
30 E lançai o servo inútil nas trevas exteriores; ali haverá choro e ranger de dentes.
31 Di mi-na Nuhuobiine Bie nɛ dii mi kuoruŋ a kɔ, mi di Wia tiŋdaaraa kala jaŋ kɔ. Ŋii nɛ mi jaŋ hɔŋ mi kuori-kpasa nyuŋ a chaanɛ.
31 Quando, pois vier o Filho do homem na sua glória, e todos os anjos com ele, então se assentará no trono da sua glória;
32 Dunia nuu-kala jaŋ ku hilimi mi sipaaŋ. Mi jaŋ kɛŋba kaa kpaa leree balia, ari pie-daara si yie kɛŋ u piesee pɔrɛ buunaa lɛ ŋii.
32 e diante dele serão reunidas todas as nações; e ele separará uns dos outros, como o pastor separa as ovelhas dos cabritos;
33 Mi jaŋ leŋ di tuɔ-pul tiŋŋaa chiŋ mi na-diiŋ, ka di tuɔ-bɔŋ tiŋŋaa ma chiŋ mi na-gua.
33 e porá as ovelhas à sua direita, mas os cabritos à esquerda.
34 Ŋii nɛ kuoro jaŋ bula pi nialiŋ si chiŋ u na-diiŋ a bul, ‘Má kɔ. Mi Nyimma Wia nɛ pɛma lɛ. Má ku dii Wia kuorii-la ba si wasa bilma lɛ dunia di-suomuŋ.
34 Então dirá o Rei aos que estiverem à sua direita: Vinde, benditos de meu Pai. Possuí por herança o reino que vos está preparado desde a fundação do mundo;
35 Bɛɛ wiaa, bua-la lɛ losuŋ fa si kɛŋmi, ma ŋaa kudiilee pimi mi dii, bua-la lɛ lii-nyuasuŋ ma fa si kɛŋmi, ma ŋaa liiŋ pimi mi nyua nɛ. Bua-la lɛ mi fa si ŋaa nuhuɔru, ma kɛŋmi woruŋ nɛ.
35 Pois tive fome, e destes-me de comer; tive sede, e destes-me de beber; era forasteiro, e recolhestes-me;
36 Bua-la lɛ mi fa kɛŋ yaribiree nɛ, ma joŋ gɛriŋ laalɛmi. Bua-la lɛ mi fa síi wiilu, ma beŋ mi nyuŋ nɛ, bua-la lɛ ba si kɛŋmi tɔ dia, ma ku nami nɛ.’
36 estava nu, e vestistes-me; enfermo, e visitastes-me; preso, e viestes ver-me.
37 Tuɔ-pul timma-la jaŋ piɛsɛmi a bul, ‘La Tiina, chɛ bɛɛ nɛ la naŋ di losuŋ kɛniŋ la joŋ kudiilee piŋ, chɛ bɛɛ nɛ lii-nyuasuŋ kɛniŋ la ŋaa liiŋ piŋ?
37 Então perguntarão os justos: Senhor, quando te vimos faminto, e te demos de comer; ou com sede, e te demos de beber?
38 Chɛ bɛɛ nɛ la naŋ di ŋ ŋaa nuhuɔru la kɛniŋ woruŋ, koo chɛ bɛɛ nɛ la ma naŋ di ŋ kɛŋ yaribiree la joŋ gɛriŋ laaliŋ?
38 Quando te vimos forasteiro, e te recolhemos; ou nu, e te vestimos?
39 Chɛ bɛɛ ma nɛ la naŋ di ŋ wiilu, koo di ba kɛniŋ tɔ dia la ku naŋ?’
39 Quando te vimos enfermo, ou preso, e fomos visitar-te?
40 Kuoru-la jaŋ bula piba a bul, ‘Wutitii nɛ mi bulaa pima, bua-la kala lɛ ma si ŋaa wu-zɔmuŋ a pi mi naaŋbiiriŋ deeŋba tuɔŋ nii-la si bi lee kɛnɛ, ma ŋaa ŋii pimi nɛ.’
40 O Rei responderá: Em verdade vos digo que quantas vezes o fizestes a um destes meus irmãos mais pequeninos, a mim o fizestes.
41 Ŋii nɛ u jaŋ bula pi nialiŋ si hɛ u na-gua a bul, ‘Má surisɛ mi sɛmɛ, Wia via ma wiaa nɛ. Má mu a juu nyiŋ-la si bi disɛ. Wia hɛ nyiŋ-la bil Sitaani ari u tiŋdaara-la nɛ di ba ku juu.
41 Dirá também aos que estiverem à sua esquerda: Apartai-vos de mim, malditos, para o fogo eterno, destinado ao Diabo e seus anjos.
42 Bɛɛ wiaa bua-la lɛ losuŋ fa si kɛŋmi, ma bi kudiilee ŋaa pimi, bua-la lii-nyuasuŋ fa si kɛŋmi, ma bi liiŋ ŋaa pimi.
42 Pois tive fome, e não me destes de comer; tive sede e não me destes de beber;
43 Bua-la lɛ mi fa si ŋaa nuhuɔru, ma bimi kɛnɛ woruŋ. Bua-la lɛ mi fa si kɛŋ yaribiree maa, ma bi gɛriŋ joŋo laalɛmi. Bua-la lɛ mi fa síi wiilu maa, ma bi ku nami. Bua-la lɛ ba si kɛŋmi tɔ dia maa, ma bi ku nami.’
43 era forasteiro, e não me recolhestes; estava nu, e não me vestistes; enfermo e preso, e não me visitastes.
44 Ŋii nɛ ba jaŋ piɛsɛ kuoru-la a bul, ‘La Tiina, chɛ bɛɛ nɛ losuŋ kɛniŋ koo lii-nyuasuŋ kɛniŋ koo ŋ fa ŋaa nuhuɔru koo, ŋ fa kɛŋ yaribiree koo, ŋ fa wiilu koo, ba kɛniŋ tɔ dia aŋ ka la bi ŋ lɛ pɛ?’
44 Também eles perguntarão: Senhor, quando te vimos faminto, com sede, forasteiro, nu, enfermo, ou preso, e não te servimos?
45 Kuoru-la jaŋ bul, ‘Wutitii nɛ, bua-la kala lɛ ma si via di ma pɛ nii-la si bi lee kɛnɛ mi niaa tuɔŋ, ma via di ma pɛmi ma lɛ nɛ ŋii.’
45 Então lhes responderá: Em verdade vos digo que quantas vezes o deixastes de fazer a um destes mais pequeninos, a mim o deixastes de fazer.
46 Ŋii nɛ ba jaŋ juu lee-la hɛɛ-la si bi dɛrɛ, aŋ ka di tuɔ-pul tiŋŋaa ma juu lee-la miisi-la si bi dɛrɛ.”
46 Irão estes para o suplício eterno, porém os justos para a vida eterna.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?