Mateus 7
MCA vs ARC
1 —Hasu'uj ejefitkii pe'ye' hats'inha qa' ham jeek nenit'i'ij ewets.
1 Não julgueis, para que não sejais julgados,
2 Qe qu' ejefitkii pe'ye' qa hik ƚunye'je' iye qu' nejefitji'ijkiyek pakhape'. Qa pa' equk'e'ejji' pa' ejifeta'x qa' hik pakha' jeek iye qu' ƚuk'eyeji' pa'qu' netpil epji'.
2 porque com o juízo com que julgardes sereis julgados, e com a medida com que tiverdes medido vos hão de medir a vós.
3 ¿Qa inhats'ek in ƚejeƚju' na' jup'el ƚa's i'nji' ne' ƚoto' na' ejefe qa akha' qa nite' ƚewetjeƚ in i'nji' ne' oto' na' qi'ik'i najak?
3 E por que reparas tu no argueiro que
4 ¿Pa'n ƚunye'j qu' it'ijets pa'qu' ejefeye': “Etswejinij qu' hiwu'm ek'ui na' i'nji' ne' oto' jup'el ƚa's,” in akha' iye les qi'ik'i na' najak i'nji' ne' oto'?
4 Ou como dirás a teu irmão: Deixa-me tirar o argueiro do teu olho, estando uma trave no teu?
5 ¡E'jtitsax hik ejunye'j qu' wetsjuk'e ejusitse'! Ojo'oj yijat'ij qu' iwu'm na' qi'ik'i najak i'nji' ne' oto'. Hats'inha qa' i'wenetsju' yijat'ij qu' iwu'mik'ui na' jup'el ƚa's i'nji' ne' ƚoto' na' ejefe.
5 Hipócrita, tira primeiro a trave do teu olho e, então, cuidarás em tirar o argueiro do olho do teu irmão.
6 Hasu'uj ƚisi'ƚij eke' ta'ƚets na' Dios nekhewe' jukhew hik ƚunyejei nunajits. Hasu'uj iye ƚisi'ƚij eke' qi ƚe'sits hik ƚunyejei ute na'lje'mkii (perlas) nekhewe' jukhew hik ƚunyejei tafitets, qe i'nƚi'i qu' not'otsƚi'ipji'kii ma' qa nente'nilit ewets qa' newu'mju'.—
6 Não deis aos cães as coisas santas, nem deiteis aos porcos as vossas pérolas; para que não as pisem e, voltando-se, vos despedacem.
7 —Iyini'ƚets qa neƚisi'ƚij na' Dios. Mowo'oƚiikii qa' i'weni'ƚ. Ilani'ƚetskii na' ƚeji' qa' nenit'iƚij e'mii qhof.
7 Pedi, e dar-se-vos-á; buscai e encontrareis; batei, e abrir-se-vos-á.
8 Qe na'aj iyinkii qa testii. Qa na'aj wo'oikii qa yi'wen. Qa na'aj yilanetskii na'aj ƚeji' qa wenit'iji'mii qhof.
8 Porque aquele que pede recebe; e o que busca encontra; e, ao que bate, se abre.
9 ¿Pa'n ƚii ekheweli'ƚ pa'qu' netisij pe'qu' uteye' pa'qu' ƚa'se' in iyintaxijets pane'?
9 E qual dentre vós é o homem que, pedindo-lhe pão o seu filho, lhe dará uma pedra?
10 Qa qu' niyintaxijets sehetse', ¿me qa' netisij pa'qu' q'oiq'oye'?
10 E, pedindo-lhe peixe, lhe dará uma serpente?
11 In ekheweli'ƚ in qitax pe' ewuƚ'etsi'ƚ, ƚa'mek qa ƚe'niyayi'ƚij in ƚetisi'ƚijkii pe' ƚe'sits pe' elitsi'iƚ, qa na' Atata'aƚ i'ni' na' wa's qa' les qu' qiye' qu' niya'yij qu' neƚisi'ƚij pe' ƚe'sits wekwek qu' iyini'ƚijetskii.
11 Se, vós, pois, sendo maus, sabeis dar boas coisas aos vossos filhos, quanto mais vosso Pai, que
12 Qa hik ta'ƚijupi' week pa'qu' isu'uni'ƚ qu' naqsi'ji'ƚ e'mijkii pekhewepe', qa' hik pakha' qu' aqsi'ji'ƚi'mijkii, qe hik aka' yit'ij ke' yika'ajji' ka' Moises'ik'i qa kekhewe' iye profetas.—
12 Portanto, tudo o que vós quereis que os homens vos façam, fazei-lho também vós, porque esta é a lei e os profetas.
13 —Uyi'ƚii na' ƚeji' epk'iyit, qe na' epk'etsaxii ƚeji' qa epk'etsaxik'i iye na' wit'ikheyi'j yamii na' fe't qi iftsax qa olots ne' ikik'i nakha'an,
13 Entrai pela porta estreita, porque larga
14 qa nakha' ƚeji' epk'iyit'ii qa epk'iyit'ik'i iye na' wit'ikheyi'j yamii na' witiƚa'x, qa nite' olots ne' yi'wen qa uyii.—
14 E porque estreita
15 —Jeƚi'ƚiju'ƚ pe' ejtitsits yit'ijets qu' profetaye'. Pekhewe'en in nami'ƚ ei wotjonketik'i kots'etets, qa pakha'ƚe te'weiju' qa wowolija qa qi in nowe'ƚ.
15 Acautelai-vos, porém, dos falsos profetas, que vêm até vós vestidos como ovelhas, mas interiormente são lobos devoradores.
16 Pe'qu' ƚeye' hikpe' qu' nata'ƚets qu' enikfe'li'ƚij. ¿Me ƚeke' qu' nata'ƚets pe'qu' uwaye' ne'ej tii, i'nƚi'i ne'ej higo qu' nata'ƚets ne'ej extuweƚku'k?
16 Por seus frutos os conhecereis.
17 Qa hik ƚunye'j ne' week najkakui ƚe'sits qa ƚe'sitsjeek ƚei, qa ne' uƚ'ets najkakui qa uƚ'etsjeek ƚei.
17 Assim, toda árvore boa produz bons frutos, e toda árvore má produz frutos maus.
18 Ne'ej najkak ƚe'wis nite' ƚeke' qu' uƚ'etse' pe'qu' ƚeye', qa nite' ƚeke' iye ne' najkak uƚ'ax qu' ƚe'sitse' pe'qu' ƚeye'.
18 Não pode a árvore boa dar maus frutos, nem a árvore má dar frutos bons.
19 Week ne'ej najkakui uƚ'ets ƚei qa wetfekinik'i qa tewumhitiiji'ju'kii na'aj fe't.
19 Toda árvore que não dá bom fruto corta-se e lança-se no fogo.
20 Aka'an hik aka' qu' menikfeliti'ƚets qa' enikfe'li'ƚij pa'n ƚunyejei pekhewe'en.—
20 Portanto, pelos seus frutos os conhecereis.
21 —Nite' week pe'qu' ni'ttaxij yiwets: “Yatsat'axyij, Yatsat'axyij” qu' nuiji'teje'm na' tenek'enheiji' na' Tata wa'sji', qe uja'xƚe yijat'ij pe'qu' naqsi'jijkiiha pa'qu' nisu'un na' Tata wa'sji' qa' hikpe' qu' namiipha'm.
21 Nem todo o que me diz: Senhor, Senhor! entrará no Reino dos céus, mas aquele que faz a vontade de meu Pai, que
22 Qu' namtaxets hatse' pa' neƚuji' olots pe'qu' ni'ttaxij yiwets: “Yatsat'axyij, Yatsat'axyij, yekheweli'ƚ hit'iƚij ka' ii, qa hik kakha' iye hit'iƚiji' in hukini'ƚfik'ikii pe' inwo'metets. Qa hik kakha' iye ka' ii hit'iƚij qa' haqsiiƚijkii ke' ham ƚunyejeyi'iju'ƚ.”
22 Muitos me dirão naquele Dia: Senhor, Senhor, não profetizamos nós em teu nome? E, em teu nome, não expulsamos demônios? E, em teu nome, não fizemos muitas maravilhas?
23 Ma' qa' hit'ijets hatse': “Nite' hayiits qu' netsikfe'li'ƚ ewets. ¡Me'nitoni'ƚ ye'mii ekheweli'ƚ qi in ƚaqsiiƚijkii pa' uƚ'ax!”—(Sal 6:8)
23 E, então, lhes direi abertamente: Nunca vos conheci; apartai-vos de mim, vós que praticais a iniquidade.
24 —Pa'qu' nespi'ye' qa' naqsiijkii ekewe' hit'ij qa' hik ƚunye'je' pa'qu' ewi'ƚ jukhewe' yiyaiƚewek in yitsupinju' pe'qu' ƚetsi'ye' qa yenipji' ne'ej qi ute.
24 Todo aquele, pois, que escuta estas minhas palavras e as pratica, assemelhá-lo-ei ao homem prudente, que edificou a sua casa sobre a rocha.
25 Qa in namtax pa'qu' qi piƚeye' qa mulpha'mkii iye pe' lejtits qa t'unijik'i iye qa yeqsilanje'mkii pe' wititsi', qa nite'ƚe niwu'mju' qe wetsupini'ju' pe' ute ipji'.
25 E desceu a chuva, e correram rios, e assopraram ventos, e combateram aquela casa, e não caiu, porque estava edificada sobre a rocha.
26 Qa week pakha' qu' hats nespi'ye'tax qa nite'ƚe tek'enik'i ekewe' hit'ij qa hik ƚunye'j pa'qu' ewi'ƚe' jukhewe' nite' yiyaiƚewek, walxa'l iye, yaqsi'jtaxijkii pe'qu' ƚetsi'ye' qa yenƚi'i na'aj isa'xipji'.
26 E aquele que ouve estas minhas palavras e as não cumpre, compará-lo-ei ao homem insensato, que edificou a sua casa sobre a areia.
27 Ma' qa in nam pa'qu' qi piƚeye' qa mulpha'mkii iye pe' lejtits qa t'unijik'i iye qa yeqsilanje'mkii pe' wititsi', ma' qa nopƚetju', qa haamija pa'qu' amane'.—
27 E desceu a chuva, e correram rios, e assopraram ventos, e combateram aquela casa, e caiu, e foi grande a sua queda.
28 Ha' Jesús in yili'ij pa'aj in iyet, qa pe' jukhew qa qi in yitjuƚaxijpha'mkii,
28 E aconteceu que, concluindo Jesus este discurso, a multidão se admirou da sua doutrina,
29 qe in i'nq'ijatshen hik ƚunye'j pa'qu' qi qu' netnek'enhei, qa nite' ƚunyejei he' i'nq'ijatshentaxij ke' Moisés ƚe'lijei.
29 porquanto os ensinava com autoridade e não como os escribas.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?