Mateus 14

MCA vs ARC

Sair da comparação
ARC Almeida Revista e Corrigida 2009
1 Hik akaa'ijha ka' ƚahats'ij, ha' Herodes tenek'enhe'yi' ha' Galilea qa i'ye'ej ke' yaqsiijkii ha' Jesús in ham ƚunyejeyi'iju'ƚ.
1 Naquele tempo, ouviu Herodes, o tetrarca, a fama de Jesus.
2 Qa yit'ijets pekhewe' ƚeqejkunenhei: —Hik kakha' Juan Bautista'ik'i. Hats iƚa'x iye. Qa hik ta'ƚijupi' in na'li'm pa' qi ƚet'unha'x qa ƚeke' in yaqsiijkii pekhewe' ham ƚunyejeyi'iju'ƚ.—
2 E disse aos seus criados: Este é João Batista; ressuscitou dos mortos, e, por isso, estas maravilhas operam nele.
3 Qe ha' Herodes t'eku'mi' pa'aj ka' Juan'ik'i qa yophe'ƚ ƚokoyei qa yenifi iye pe' witq'opheƚitjii, qe ta'ƚets pa'aj pe' ewi'ƚ efu ƚii Herodías ƚewhe'ye'tax pa' ƚek'inij ƚii Felipe.
3 Porque Herodes tinha prendido João e tinha-o manietado e encerrado no cárcere por causa de Herodias, mulher de seu irmão Filipe;
4 Qe ka' Juan'ik'i yittaxijets pa'aj: —Nite' inek ƚenexke'ej kakha'an qu' ewhe'ye'yi'ij nekhe' efeli'tstax.—
4 porque João lhe dissera: Não te é lícito possuí-la.
5 Qa ha' Herodes in neqek'uyu'taxij pa'aj ka' Juan, qa nijiweiƚi'iju'ƚ iye pa' witset, qe titijiti'yijetsha ka' Juan'ik'i in ewi'ƚ profeta.
5 E, querendo matá-lo, temia o povo, porque o tinham como profeta.
6 Qa in ink'ayik ƚeqe'ninqa'p ha' Herodes, qa ke' ƚasi' ke' Herodías qa t'otoyijup pekhewe' namii in ƚeqe ƚe'wis neƚu pa'aj. Ha' Herodes qa qi in yisu'unijji' pa'aj ke' inanyi' in t'otoyijup.
6 Festejando-se, porém, o dia natalício de Herodes, dançou a filha de Herodias diante dele e agradou a Herodes,
7 Qa hik ta'ƚijupi' in weniwjutsiqeniji'mha qu' yijaayi'ija qu' netisij pa'qu' niyinijets.
7 pelo que prometeu, com juramento, dar-lhe tudo o que pedisse.
8 Ke' inanyi' in tayajaxti'yetskii pa'aj yiyaji'etskii pa'aj ke' ƚenene, ma' qa yit'ij: —Hisu'un qu' entshen hane'ejija ha' ƚeiƚa' ha' Juan Bautista. Enji' tok'oye'.—
8 E ela, instruída previamente por sua mãe, disse: Dá-me aqui num prato a cabeça de João Batista.
9 Aka'an qa qi in nite' yi'sinhettaxi'mkii pa'aj ha' Herodes, qa hatsƚe tetfelijha in weniwjutsiqen qa week iye yepi'ye' ej pe' namii pa' ƚeqe ƚe'wis neƚu. Ma' qa inaqyaji'ij qu' netetka'xii qa' netesti'yij.
9 E o rei afligiu-se, mas, por causa do juramento e dos que estavam à mesa com ele, ordenou que se lhe desse.
10 Ma' qa inq'ukinii qu' ne'nisa'xii ka' ƚeiƚa' ka' Juan'ik'i pe' witq'opheƚitjiyii.
10 E mandou degolar João no cárcere,
11 Ma' qa tetka'x pa'aj ka' ƚeiƚa' ka' Juan'ik'i i'nji' pa' tok'o qa testi'yij pe' inanyi' qa yeka'xiiji' pe' ƚenene qa tisij pa'aj.
11 e a sua cabeça foi trazida num prato e dada à jovem, e ela a levou a sua mãe.
12 Qa namii pa'aj he' ƚ'ijatshenhei ka' Juan'ik'i qa yeka'x pa'aj qu' netijik'ui. Hekhewe'en qa nifelii ha' Jesús ka' ƚenifenye'j ka' Juan'ik'i.
12 E chegaram os seus discípulos, e levaram o corpo, e o sepultaram, e foram anunciá-lo a Jesus.
13 In i'ye'ej ha' Jesús ka' Juan'ik'i in talanhetii pa'aj, ma' qa ikkii uja'xƚekii qa i'nji' ke' witinhitjii qu' namijiiteje'm ha' ham i'ni'i'. Ma' qa in nikfe'lets he' week witsetits hekhewe' jukhew qa efuts iye pa' t'ejuiji', qa yijayanpha'm qa t'otsƚeju' in yamik'ui ha' t'ejuiji'.
13 E Jesus, ouvindo isso, retirou-se dali num barco, para um lugar deserto, apartado; e, sabendo- o o povo, seguiu-o a pé desde as cidades.
14 Qa in t'ilittaxpha'm ha' Jesús qa yi'wen in olootsija he' nijayan. Qa qi in neq'eletij qa niƚinju' iye he' wanqaats'etaxju'.
14 E Jesus, saindo, viu uma grande multidão e, possuído de íntima compaixão para com ela, curou os seus enfermos.
15 In hats metju' junu', he' ƚ'ijatshenhei qa ikets qa yit'ijets: —Hats metiyu'ju' ne' junu' qa ha'ne ju'uni' ham pa'qu' na'ni'. Yape it'ijets ene' jukhew qa efuts iye qu' napilii he' witsetits ƚelits hats'inha qu' nataqha'yets ƚaqatse'.—
15 E, sendo chegada a tarde, os seus discípulos aproximaram-se dele, dizendo: O lugar é deserto, e a hora é já avançada; despede a multidão, para que vão pelas aldeias e comprem comida para si.
16 Qa yeku'ƚ ha' Jesús: —Inye'jƚu' qu'nte' napile'kii. Ekheweli'ƚ qu' ƚisi'ƚij pa'qu' netuj enewe'en.—
16 Jesus, porém, lhes disse: Não é mister que vão; dai-lhes vós de comer.
17 Qa yeku'ƚ iye he' ƚ'ijatshenhei: —Uja'xƚe inek ene' na'l ine'm lee'fij (5) ene' pan, qa wetsjuk ene' sehets, qa uja'xƚe.—
17 Então, eles lhe disseram: Não temos aqui senão cinco pães e dois peixes.
18 Ha' Jesús qa yit'ijets: —Enka'xi'ƚ met pekhewe'en.—
18 E ele disse: Trazei-mos aqui.
19 Ma' qa yiyaji'ijets qu' nanaqsijju' qu' na'ni'ju'kii ha' jup'elket week hekhewe' jukhew qa efuts iye. Ma' qa t'eku'mi' ke' lee'fij (5) pan qa ke' wetsjuk sehets qa yejeƚetspha'm na' wa's qa yit'ijetspha'm ƚe'wisij pa' Dios. Ma' qa napk'asitju' ke' pan qa tisij he' ƚ'ijatshenhei qa hikhe' qa netisijju' he' week jukhew qa efuts iye.
19 Tendo mandado que a multidão se assentasse sobre a erva, tomou os cinco pães e os dois peixes, e, erguendo os olhos ao céu, os abençoou, e, partindo os pães, deu-os aos discípulos, e os discípulos, à multidão.
20 Qa weekij in tuj qa hats iƚinijju'. Qa he' ƚ'ijatshenhei qa nat'a'ak'i ke' ƚapk'asil ke' amaneifik'i qa yenji'ju'kii he' doce (12) canastul qa topolij.
20 E comeram todos e saciaram-se, e levantaram dos pedaços que sobejaram doze cestos cheios.
21 Inƚi'i qu' leefij mil (5.000) uja'x namets he' jukhew tuj ke' pa'n. Qa hekhewe'ƚe efuts qa omehets iye qa nite' wetjeyumtshen.
21 E os que comeram foram quase cinco mil homens, além das mulheres e crianças.
22 In naxijik'i aka'an, ma' qa ha' Jesús qa aje'eƚ yiyaji'ets he' ƚ'ijatshenhei qu' aje'eƚ nathayinijiiteje'm ke' witinhitjii ha' ƚajaika' ai, qa ƚakha'ƚe qa' mexe newetfeli'm he' jukhew hats'inha qu' napilkii.
22 E logo ordenou Jesus que os seus discípulos entrassem no barco e fossem adiante, para a outra banda, enquanto despedia a multidão.
23 Qa in hats yili'ij in wetfeli'm he' olots, ma' qa ikik'ipha'm ke' utek ewi'ƚƚekii qe qa' niyin. Ma' qa in hats najaleikii qa menjiit amani' ewi'ƚƚekii.
23 E, despedida a multidão, subiu ao monte para orar à parte. E, chegada já a tarde, estava ali só.
24 Qa kikhe'ƚe witinhitjii qa hats toxik'iteje'mha, qa ke' ƚeqe t'uyuyuyits ha' iweli' qitsik'i qa yiwu'miju'ƚkii ke' witinhitjii qa nite' ju'f qe t'ejuyiju'ƚ ka' t'unik'i.
24 E o barco estava já no meio do mar, açoitado pelas ondas, porque o vento era contrário.
25 Ma' qa in hats ipƚu'uikii pa' neƚu ha' Jesús qa yijayanpha'm hekhewe'en t'otsipji' ha' iweli'.
25 Mas, à quarta vigília da noite, dirigiu-se Jesus para eles, caminhando por cima do mar.
26 He' ƚ'ijatshenhei in yi'weniju'ƚ in t'otsipji' ha' iweli' qa qi in nijiwei, qa yit'ijju': —¡Peyijat'ij, ma wit-si'nq'alek hane'en!— Ma' qa yeqejtsi'le'ej wetju'ƚ qe qi in nijiweitax.
26 E os discípulos, vendo-o caminhar sobre o mar, assustaram-se, dizendo: É um fantasma. E gritaram, com medo.
27 Qa aje'eƚ yit'ijets ha' Jesús: —¡Ikesimeni'ƚ! Yakha'ƚe, e'nijiweikitek'iƚ.—
27 Jesus, porém, lhes falou logo, dizendo: Tende bom ânimo, sou eu; não temais.
28 Qa ha' Pedro qa yeku'ƚ qa yit'ij: —Yatsat'axyij, qu' hik akhaayi'ija qa it'ij yiwets qu' henek ei na' ƚa'ni' na' iweli'ipji'.—
28 E respondeu-lhe Pedro e disse: Senhor, se és tu, manda-me ir ter contigo por cima das águas.
29 Qa yit'ij ha' Jesús: —¡Te'ƚun!— Qa ha' Pedro qa t'ilit'ik'uiju' ke' witinhitjii qa t'otsipji' ha' iweli' qa ikii ha' Jesús.
29 E ele disse: Vem. E Pedro, descendo do barco, andou sobre as águas para ir ter com Jesus.
30 Ha' Pedro in yi'wen in t'unik'i qa nijiwei, ma' qa nikheyu'ju' qa tayai, qa yit'ij: —¡Etsi'fen wat'ij, Yatsat'axyij!—
30 Mas, sentindo o vento forte, teve medo; e, começando a ir para o fundo, clamou, dizendo: Senhor, salva-me.
31 Ha' Jesús qa aje'eƚ yijin ha' ƚokoi qa t'eku'mi', qa yit'ijets: —Hayits qa nite' qi pa'nte' eqekuye'jtax. ¿Inhats'ek in ƚ'inqekutaaxkii?—
31 E logo Jesus, estendendo a mão, segurou-o e disse-lhe:
32 In t'ilitji'ju'kii ke' witinhitjii, ma' qa qeesik'ui ka' t'unik'i.
32 E, quando subiram para o barco, acalmou o vento.
33 Ma' qa hekhewe' i'nji' ke' witinhitjii qa wonokok'enijupju'kii ha' Jesús qa yit'ijets: —¡Qete'e' yijaa'ija in akha' pa' Ƚaa'sija pa' Dios!—
33 Então, aproximaram-se os que estavam no barco e adoraram-no, dizendo: És verdadeiramente o Filho de Deus.
34 Qa yamiiteje'm ha' ƚajaika', qa t'ilit'ipha'mkii ha' sehe' Genesaret.
34 E, tendo passado para a outra banda, chegaram à terra de Genesaré.
35 He' tetseti'yi' qa nikfe'lij ha' Jesús ma' qa aje'eƚ yamipji' ƚeniihe't week ha' sehe' qa tetka'xiikii he' wanqaats'eju'.
35 E, quando os homens daquele lugar o conheceram, mandaram por todas aquelas terras em redor e trouxeram-lhe todos os que estavam enfermos.
36 Qa iyinijets qu' niwejinƚi'ij qu' net'eku'metskii ha' ƚ'aka'the' eiju' ha' ƚ'uihitjii he' wanqaats'eju'. Qa week he' hats t'eku'mets qa naxpa'lij pe' ƚaatsheitax.
36 E rogavam-lhe que, ao menos, eles pudessem tocar a orla da sua veste; e todos os que a tocavam ficavam sãos.

Ler em outra tradução

Comparar com outra