Romanos 9

BBA

1 Nɛ Kirisiɡiiwɑ nɑ ɡem ɡerumɔ, nɑ ǹ weesu mɔ̀. Nɛn ɡɔ̃ru ɡɑ mɑn yen seedɑ diiyɑmmɛ sɑɑ Hunde Dɛɛron min di.

2 Nɛn bweserun wɔnwɔndu tɑ mɑn mɔ̀ bɑɑdommɑ. Yen sɔ̃nɑ nɛn ɡɔ̃ru ɡɑ sɑnkire ɡem ɡem.

3 Ǹ n ko n koorɑn nɑ, kon dɑɑ de bu mɑn bɔ̃rusi kpɑ bu mɑn kɑrɑnɑ kɑ Kirisi ben sɔ̃.

4 Bɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑ, be Gusunɔ u ɡɔsɑ bu kɑ ko win bibu. Beyɑ u win yiikon ɡirimɑ sɔ̃ɔsi. Beyɑ u kɑ ɑrukɑwɑnibɑ bɔkuɑ. U bu woodɑ wɛ̃. Berɑ u sɔ̃ɔsi mɛ bɑ koo nùn sɑ̃ɑsinɑ. U mɑɑ bu nɔɔ mwɛɛnu kuɑ.

5 Bɑ sɑ̃ɑ be Gusunɔ u ɡɔsɑ yellun di. Ben bweseru sɔɔn diyɑ Kirisi wi u kpuro kere u yɑrɑ nɡe tɔnu. U mɑɑ sɑ̃ɑ Gusunɔ wi n weenɛ bu siɑrɑ kɑ bɑɑdommɑɔ. Ami.

6 Nɑ ǹ ɡerumɔ mɑ Gusunɔn ɡɑri yi kɑm wɔrumɑ. Domi be bɑ mɑrɑ Isirelibɑ n ǹ mɔ be kpuro bɑ sɑ̃ɑ Isirelibɑ Gusunɔn mi.

7 N ǹ mɑɑ mɔ be kpuro be bɑ mɑrurɑ Aburɑhɑmun min di beyɑ bɑ sɑ̃ɑ win bibu Gusunɔn mi. Domi Gusunɔ u Aburɑhɑmu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, “Isɑkin bibɑ bɑ koo soku wunɛn bweseru.”

8 Yen tubusiɑnɑ, n ǹ mɔ be bɑ mɑrɑ kɑ wɑsin bɑɑ beyɑ Gusunɔɡibu, ɑdɑmɑ bii bèn nɔɔ mwɛɛru Gusunɔ u kuɑ beyɑ u ɡɑrisi Aburɑhɑmun bweseru.

9 Gɑri yi wee, yi Gusunɔ u kɑ nɔɔ mwɛɛ te kuɑ. U nɛɛ, “Gɑsɔkun ɑmɑdɑɑre kon wurɑmɑ, yen biru Sɑɑrɑɑ koo bii tɔn durɔ mɑ.”

10 N ǹ mɛ tɔnɑ, Rebekɑn bibu yiru bɑ tundo turo mɔ, wiyɑ bɛsɛn sikɑdo Isɑki.

13 Nɡe mɛ bɑ yoruɑ Gusunɔn ɡɑri sɔɔ, “Nɑ Yɑkɔbu kĩɑ ɑdɑmɑ nɑ Esɑu yinɑ.”

14 Ǹ n mɛn nɑ, mbɑ sɑ ko ɡere. Gusunɔ u sɑ̃ɑwɑ ɡem sɑriruɡii? Aɑwo, bɑɑ fiiko.

15 Domi u Mɔwisi sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, “Wìn wɔnwɔndu nɑ mɔ, wiyɑ kon wɔnwɔndu kuɑ. Wi nɑ mɑɑ kɑ duure, wiyɑ nɑ kon kɑ duurɑ.”

16 Nɡe mɛyɑ n ǹ sɑ̃ɑ ɡoon kĩrun bɑɑ, n ǹ mɑɑ ɡoon sɔmburun bɑɑ, ɑdɑmɑ Gusunɔn wɔnwɔndun bɑɑwɑ.

17 Domi bɑ yoruɑ mɑ Gusunɔ u Eɡibitin sunɔ sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, “Yenin sɔ̃nɑ nɑ nun seeyɑ, kpɑ n kɑ nɛn dɑm sɔ̃ɔsi wunɛ sɔɔ, kpɑ nɛn yĩsiru tu kɑ nɔɔrɑ hɑnduniɑ kpuro sɔɔ.”

18 Nɡe mɛyɑ wi u kĩ u wɔnwɔndu kuɑ u rɑ nùn wɔnwɔndu kue, wi u mɑɑ kĩ u ɡɔ̃ru bɔbiɑsiɑ u rɑ nùn ɡɔ̃ru bɔbiɑsie.

19 Ǹ n mɛn nɑ, kɑɑ mɑn bikiɑ ɑ nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ u mɑɑ tɑɑrɛ wɑɑmɔ tɔnu sɔɔ. Wɑrɑ koo kpĩ u win kĩru yinɑ.

20 Adɑmɑ wɑrɑ rɑ n wunɛ tɔnu, ɑ sere kɑ Gusunɔ sikirinɑ. Mɔndu tɑ koo mɔmɔ bikiɑ tu nɛɛ, mbɑn sɔ̃nɑ u tu kuɑ mɛ?

21 Mɔmɔ kun dɑm mɔ sɔndun wɔllɔ? Kɑ sɔn tee te, u ǹ kpɛ̃ u tooru ko kɑ mɑɑ weke te bɑ rɑ swɛ̃?

22 Mbɑ i yɛ̃ i ko ɡere Gusunɔn sɔ̃. U kĩ u win dɑm kɑ win mɔru sɔ̃ɔsi. Yen sɔ̃nɑ u kɑ bu tɛmɑnɑ be bɑ koo kɑm ko win mɔrun sɔ̃.

23 U kuɑ mɛ u kɑ sun win yiikon kpɑ̃ɑru sɔ̃ɔsi, bɛsɛ be u wɔnwɔndu kuɑ, bɛsɛ be u sɔɔru kuɑ yellun di su kɑ win yiiko wɑ,

24 bɛsɛ be u sokɑ n ǹ mɔ Yuubɑn suunu sɔɔn di tɔnɑ, kɑ mɑɑ tɔn tukobun suunu sɔɔn di.

25 Yeniwɑ Gusunɔ u ɡeruɑ win sɔmɔ Oseen tireru sɔɔ. U nɛɛ,

26 Yɑm mi bɑ rɑɑ mɑɑ bu sɔ̃ɔwɑ bɑ nɛɛ,

27 Mɑ Gusunɔn sɔmɔ Esɑi u nɔɔɡiru suɑ u ɡeruɑ Isirelibɑn sɔ̃ u nɛɛ, “Bɑɑ Isirelibɑ bɑ̀ n dɑbiɑ, nɡe nim wɔ̃kun yɑnim, ben sukum tɔnɑwɑ koo fɑɑbɑ wɑ.

28 Domi Gusunɔ koo yɑnde win ɡere yibiɑ mɑm mɑm hɑnduniɑ sɔɔ ye u rɑɑ ɡɔ̃ru doke.”

29 N sɑ̃ɑwɑ nɡe mɛ Esɑi u rɑɑ ɡeruɑ u nɛɛ,

30 Ǹ n mɛn nɑ, mbɑ sɑ ko ɡere. Tɔn tuko be bɑ ǹ dɑɑ kɑsu bu ɡem wɑ Gusunɔn mi, bɑ ɡem wɑ nɑɑnɛ dokebun sɑɑbu.

31 Adɑmɑ Isirelibɑ be bɑ kɑsu bu woodɑ swĩi bu kɑ ɡem wɑ Gusunɔn mi, bɑ ǹ mu wɑ.

32 Mbɑn sɔ̃nɑ. Yèn sɔ̃ bɑ ǹ mu kɑsu kɑ nɑɑnɛ dokebu, mɑ n kun mɔ kɑ sɔmɑ. Bɑ sokurɑ kpee sokurɑtii te sɔɔ,

33 tèn ɡɑri bɑ yoruɑ bɑ nɛɛ,

Ler em outra tradução

Comparar lado a lado