Lucas 15

AWK vs ARC

Sair da comparação
ARC Almeida Revista e Corrigida 2009
1 PAPAI ġaiya bara uwa ġikouġ kin yantin telónai ġatun yarakaiwilluġ, ġurrulliko bon.
1 E chegavam-se a ele todos os publicanos e pecadores para o ouvir.
2 Ġatun koiya bara Parithaioiko ġatun ġarammateuko, wiyelliela, Unni ku̇ri murrȧrȧġ korien, noa uman barun yarakai-willuġ ġatun tatan noa barun katoa.
2 E os fariseus e os escribas murmuravam, dizendo: Este recebe pecadores e come com eles.
3 Ġatun noa wiya barun unni parabol, wiyelliela,
3 E ele lhes propôs esta parábola, dizendo:
4 Ġan ku̇ri nurun kinbiruġ, hekaton ta ćipu ġikoúmba, wȧkȧl noa ba yuréa umȧmu̇n barun kinbiruġ, wiya, noa wunún barun nainty-nain ta koruġ ka, ġatun waita noa uwȧnu̇n na-uwil koa noa yuréa-matoara, kara-uwilli koa noa?
4 Que homem dentre vós, tendo cem ovelhas e perdendo uma delas, não deixa no deserto as noventa e nove e não vai após a perdida até que venha a achá-la?
5 Ġatun karawolléu̇n noa ba, wúnkilléu̇n ġaiya noa bamirruġ ka ġikoug kin, pitȧllo ba.
5 E, achando-a, a põe sobre seus ombros, cheio de júbilo;
6 Ġatun uwa noa ba ġura kako, wiya noa barun kótita ġatun taraikan wiyellin barun, Pitȧllia kanwa emmouġ katoa; kulla baġ karawolléu̇n ćipu ta emmoúmba unni, yuréa ba kakulla.
6 e, chegando à sua casa, convoca os amigos e vizinhos, dizendo-lhes: Alegrai-vos comigo, porque perdida.
7 Wiyan baġ nurun, yanti kiloa pitȧl kȧnȧn kauwȧllan moroko ka ba minki noa ba wakȧl yarakaikan, keawai barun kai murrȧrȧġ-tai tin nainty-nain ta tin, minki korien.
7 Digo-vos que assim haverá alegria no céu por um pecador que se arrepende, mais do que por noventa e nove justos que não necessitam de arrependimento.
8 Ġa wonnuġ-ke nukuġ púndol arguro ten ta bounnoun kinba, yuréa bountoa ba umȧnu̇n wakȧl púndol, wiya, bountoa wirroġ-banún kaipuġ ġatun wirrillinu̇n wirrillikanneto kirra-kirra-uwilli koa bountoa?
8 Ou qual a mulher que, tendo dez dracmas, se perder uma dracma, não acende a candeia, e varre a casa, e busca com diligência até
9 Ġatun karawolléu̇n bountoa ba, wiya ġaiya bountoa ba kóti-ta ġatun taraikan tuiġko, wiyellin, Pitȧllia kauwa emmouġ katoa; kulla baġ karawolléu̇n yuréa bag ba umá.
9 E, achando-a, convoca as amigas e vizinhas, dizendo: Alegrai-vos comigo, porque já achei a dracma perdida.
10 Yanti kiloa, wiyan baġ, nurun, unnuġ, ta pitȧl kȧtan mikan ta aġelo ka Eloi koba wakȧl lin ba yarakai-willuġ minki kȧnu̇n.
10 Assim vos digo que há alegria diante dos anjos de Deus por um pecador que se arrepende.
11 Ġatun noa wiya, Taraito ku̇riko yinal bula-buloara ġikoúmba:
11 E disse:
12 Ġatan mittiko bulun kinbiruġ-ko wiya bon biyuġbai ġikoúmba, Biyuġ, ġuwa tia winta tullokan ka-uwil koa emmoúmba. Ġatun túnbilliela noa bulun tullokan.
12 E o mais moço deles disse ao pai: Pai, dá-me a parte da fazenda que por eles a fazenda.
13 Ġatun keawai kauwȧl-kauwȧl, korien ta purreȧġ ka yukita, kauma noa mittiko yinallo, ġatun waita noa uwa kaloġ koba, ġatun unta noa wari-wareka tullokan ġikoúmba pittelliġél la.
13 E, poucos dias depois, o filho mais novo, ajuntando tudo, partiu para uma terra longínqua e ali desperdiçou a sua fazenda, vivendo dissolutamente.
14 Ġatun wari-wareka noa ba kirun, kauwȧl kakulla unta kunto korien; ġatun tanoa-kȧl-bo kakulla ġaiya noa kapirrikan.
14 E, havendo ele gastado tudo, houve naquela terra uma grande fome, e começou a padecer necessidades.
15 Ġatun uwa ġaiya noa umulliko ku̇ri kako unta ko purrai ta ko; ġatun noa bon yuka ġikouġ, ka tako purrai tako ġiratimulliko buttikaġ, ko porȧk ko.
15 E foi e chegou-se a um dos cidadãos daquela terra, o qual o mandou para os seus campos a apascentar porcos.
16 Pitȧl ġaiya noa kakulla takilliko, ta-uwil ba buttikaġko: ġatun keawai ku̇riko bon ġupa.
16 E desejava encher o seu estômago com as bolotas que os porcos comiam, e ninguém lhe dava nada.
17 Ġatun noa kakilliela ba niuwoabo, wiyelliela ġaiya noa, Kauwȧl-kauwȧlla umullikan biyuġbai koba emmoúmba koba kunto kauwȧl barúnba takilliko ġatun ġukilliko, ġatun ġatoa kapirró wirribanbillin!
17 E, caindo em si, disse: Quantos trabalhadores de meu pai têm abundância de pão, e eu aqui pereço de fome!
18 Bouġkullinún wal baġ, waita biyuġbai tako, ġatun wiyȧnu̇n wal bon, Biyuġ, yarakai baġ umá mikan ta moroko ka, ġatun ġirouġ kin,
18 Levantar-me-ei, e irei ter com meu pai, e dir-lhe-ei: Pai, pequei contra o céu e perante ti.
19 Ġatun keawai baġ murrȧrȧġ korien wiya-uwil koa tia ġiroúmba yinal yitirra: umulla tia wakȧl yanti umullikan ġiroúmba.
19 Já não sou digno de ser chamado teu filho; faze-me como um dos teus trabalhadores.
20 Ġatun noa bouġkulléu̇n, uwa ġaiya noa biyuġbai tako. Wonto noa ba kaloġ ka kauwȧl kakulla, nakulla noa bon biyuġbai-to ġikoúmba-ko, minki ġaiya noa kakulla, murrá ġaiya noa, puntimulléu̇n ġaiya noa ġikouġ kin wuroka, ġatun búmbúmbea-kan ġaiya bon.
20 E, levantando-se, foi para seu pai; e, quando ainda estava longe, viu-o seu pai, e se moveu de íntima compaixão, e, correndo, lançou-se-lhe ao pescoço, e o beijou.
21 Ġatun noa bon yinallo wiyá, Biyuġ, yarakai baġ umulléu̇n mikan ta moroko ka ġatun ġirouġ kin, keawai bag murrȧrȧġ korien wiya-uwil koa tia ġiroúmba yinal yitirra.
21 E o filho lhe disse: Pai, pequei contra o céu e perante ti e já não sou digno de ser chamado teu filho.
22 Wonto noa ba biyuġbaito wiya barun mankillikan ġiroúmba, Mara unnoa-unnuġ upilligél, ġatun upilla bon konéin kako, ġatun upilla riġ ġikouġ kin mȧttȧra, ġatun upilla bon tuġganoġ yulo ka ġikouġ kin:
22 Mas o pai disse aos seus servos: Trazei depressa a melhor roupa, e vesti-lho, e ponde-lhe um anel na mão e sandálias nos pés,
23 Ġatun mara tanan untiko buttikaġ italo ġiratimatoara kipai, ġatun turulla; tamunbilla ġearun, ġatun pitȧl koa ġéen kauwȧl:
23 e trazei o bezerro cevado, e matai-
24 Koito ba unni emmoúmba yinal tetti kakulla, yakita ġaiya noa moron kȧtan: ġarawatilléún noa, ġatun yakita bummilléu̇n ġaiya bon. Ġatun pitȧl bara kakilli kolaġ.
24 porque este meu filho estava morto e reviveu; tinha-se perdido e foi achado. E começaram a alegrar-se.
25 Unta ta ġarro ġikoúmba kakilliela upulliġél la purrai ta; ġatun uwolliela noa ba papai kokerȧ koba, ġurra noa tekki ġatun untelli ta.
25 E o seu filho mais velho estava no campo; e, quando veio e chegou perto de casa, ouviu a música e as danças.
26 Ġatun noa kaaipa wakȧl mankillikan, ġatun wiya minnuġ-ban ġali tara minariġ tin.
26 E, chamando um dos servos, perguntou-lhe que era aquilo.
27 Ġatun wiya bon noa, Unni ta uwan ġiroúmba biġgai; ġatun ġiroúmba-ko biyuġbaito tura ġiratimatoara buttikaġ italo kipai ta, kulla wal pitȧl noa ġikouġ kai moron tin kȧtan.
27 E ele lhe disse: Veio teu irmão; e teu pai matou o bezerro cevado, porque o recebeu são e salvo.
28 Ġatun noa niuwara kakulla, keawai noa murruġ kolaġ uwa pa; yaki tin noa biyuġbai ġikoúmba uwa ġatun pirriralma bon.
28 Mas ele se indignou e não queria entrar. E, saindo o pai, instava com ele.
29 Ġatun noa bon wiyayelliela ġikoúmba biyuġbai, Ela! kauwȧl-kauwȧlla wunȧlla umala baġ ġirouġ; keawai bag ġiroúmba wiyellikanne umá korien; ġatun keawai bi tia ġupa waréa buttikaġ kid, pitȧl koa tia ka-uwil baraj emmoúmba kótita:
29 Mas, respondendo ele, disse ao pai: Eis que te sirvo
30 Wonto ba tanoa-bo ġiroúmba yinal uwa ġali, wari-wareka ġiroúmba tullokan yarakai-willuġ koa ko ġapal loa, tura ġaiya bi ġikouġ buttikaġ italo ġiratimatoara.
30 Vindo, porém, este teu filho, que desperdiçou a tua fazenda com as meretrizes, mataste-lhe o bezerro cevado.
31 Ġatun noa wiya bon, Yinal, yellawan bi emmouġ kin yantikatai, ġatun yantin unni tara emmoúmba ġirouġ kin kȧnu̇n.
31 E ele lhe disse: Filho, tu sempre estás comigo, e todas as minhas
32 Murrȧrȧġ ta kakulla takilliko ġatun pittelliko; koito ba unni ġiroúmba umbeara-kóġ tetti kakulla, ġatun moron katéakan; ġatun ġarawatilléún, ġatun bummilléún bon yakita.
32 Mas era justo alegrarmo- porque este teu irmão estava morto e reviveu; tinha-se perdido e foi achado.

Ler em outra tradução

Comparar com outra