1 Entonces tomemna'ṉ nø ñu'cyaj Jerusalén gumgu'yomo, y nu'cyaj Betfagé cumgu'yomo. Je cumgu'is tyome ispa Olivo cotzøc. Jiṉø metzcuy ñøtuṉdøvø cyø'vej Jesusis va'cø chøcyaj nu'csocuy;
2 ñøjayaju:
3 Y o'ca i'is ti mi ñchajmatyamba, nøjatyamø: “Porque ndø Comi'is nø syunu, maṉba ñu'csi”, y prontoti maṉba yac maṉyaje.
4 Y jetse tujcu va'cø yac viyu'ṉajø lo que chamuse tza'maṉvajcopyapø'is. Je'is chamu:
5 Nøjayaj Sión gumgu'yomda'mbø:
6 Entonces maṉyaj nu'cscuy chøcyaj jujche chajmayajuse Jesusis.
7 Ñømijnayaj Jesús burro 'yuneji'ṉbø, y cyøto'cøyaj tyucuji'ṉ y yac poc'syaj Jesús je burro.
8 Y vøti pø'nis tuṉ cyøto'cøyaj tyucuji'ṉ, y eyata'mbø'is tyøcsayaj cu'yu' aṉmaṉ y tyo'cøyaj tu'ṉomo.
9 Entonces vi'najyajupø y jøsmø nø minajupø vejaṉgøtpa nø myaṉyaju; vejyaju, nømyaju:
10 Y cuando Jesús tøjcøy Jerusale'ṉomo, mumu cumgu'yomda'mbø nømna'ṉ vyejvityaju. Vøti pø'nis 'yocva'cyaju, ñøjayaju:
11 Y eyapø'is 'yaṉdzoṉyaju, ñøjayaju:
12 Jøsi'cam tøjcøy Jesús Diosis myasandøjcomo y cøyin myacputpø'yaju ma'ayajpapø y ju'yoyajpapø; y pye'tzvitu'jayaj myesya cyacpøyajpapø'is tumin, y paloma ma'a pø'nis pyo'cscuy pyatzvitu'jayajque'tu.
13 Y ñøjayaju:
14 Entonces cyømiñaj Jesús masandøjcomo to'tita'mbø'is y cømø'ṉgaṉyajpapø pø'nis, y yac tzocyaj Jesusis.
15 Pero pane covi'najø y 'yaṉmayajpapø'is aṉgui'mguy qui'sca'yaju cuando isyaj myøja'ṉomda'mbø tiyø nø chøc Jesusis y une nømna'ṉ vyejaṉgøtyaju masandøjcomo. Nømna'ṉ nømyaj une: “¡Ndø vøṉgotzøcta'i Davijdis 'Yune!” Pane covi'najø y 'yaṉmayajpapø'is aṉgui'mguy qui'syca'yaju y
16 ñøjayaj Jesús:
17 Entonces Jesusis chacyaju, tzu'ṉu Jerusalén gumgu'yomo, maṉ Betania cumgu'yomo y jiṉ øṉu.
18 Y jyo'pit namdzu nøma'ṉ vyitu'u Jesús Jerusalén gumgu'yomo y tu'ṉomo nømna'ṉ 'yosu.
19 Y is higo cuy jiṉ tu'ṉaṉvi'ni tome ijtupø y maṉ mye'tzay tyøm o'ca ijtu. Pero ja pya'tay tyøm, saṉ 'yayti ijtu. Por eso Jesusis ñøjay higo cuy:
20 Y ñøtuṉdøvø'is isyaju y ñømaya'yaju y nømyaju:
21 Entonces Jesusis ñøjayaju:
22 O'ca mi ⁿva'ṉjamdamba, aunque ti mi ⁿva'ctamba Dioscøsi, mi ñchi'tamba.
23 Después cuando tøjcøy Jesús masandøjomo va'cø 'yaṉma'yoya, cyønu'cyaj pane covi'najø'is y Israel tzambø'nis y 'yocva'cyaju:
24 Y Jesusis 'yaṉdzoṉyaju, ñøjayaju:
25 ¿I'is chi' Juan aṉgui'mguy va'cø nø'yø'yoya? ¿O tzajpombø Diosis chi'u, o nascøspø pø'nis?
26 Y o'ca tø nømba: “Pø'nis chi'u Juan aṉgui'mguy”; tø na'tzpa que maṉba qui'syca' vøti pøn. Porque mumu vya'ṉjamyajpa que Diosis cyø'vej Juan va'cø cha'maṉvajcoya.
27 Por eso ñøjayaj Jesús:
28 ”Pero a ver ti mi ṉgui'pstamba. Ijtuna'ṉ tum pøn ijtu'is metzcuy 'yune. Cyømaṉ atzipø y ñøjmayu: “Ø ⁿune; maṉ yos yøti uva nipi'omo”.
29 Une'is 'yaṉdzoṉu y nømu: “¡Ji'nø sun maṉ øjtzi!” Pero jøsi'cam qui'psvitu'u, oti mave, maṉ yose.
30 Y eyapø 'yune cyømaṉgue'tu, igual ñøjayu va'cø maṉ yosa. 'Yaṉdzoṉ je'is ñøjayu: “Jøy, Jatay, ma'ṉbøjtzi”, y ja myavø.
31 A ver ti mi ndzamdamba, ¿jutipø'is chøjcay jyata'is syunbase?
32 Porque minu Juan nø'yø'opyapø mijtzomda'm va'cø mi aṉmandyamø viyuṉbø tuṉ, y ja mi ⁿvya'ṉjamdamø. Pero cobratzojcoyajpapø'is y møtzi yomo'is vya'ṉjamyaju. Aunque istamuti que jetse qui'psvituyaju, pero mitzta'm ja mi ṉgui'psvitu'tamø, ni ja mi ⁿvya'ṉjamdamø.
33 Ñøjacye't Jesusis:
34 Cuando nu'c 'yaṉsøṉ, vø'nasis cyø'vejyaj chøsi ityajumø cuidatzøcyajpapø'is va'cø pyøjcøchoṉyaj cosecha jujche maṉbase pyøc vø'ne'is.
35 Pero cuidatzøcyajpapø'is ñu'cyaj chøsi, tum ñacs vitu'vitu'vøyaju, eyapø yaj ca'yaju; eyapø pyu'ṉga'yaj tza'ji'ṉ.
36 Entonces vø'nasis cyø'vejyajque't eyata'mbø chøsi más vøti que ji'n vi'nase, pero igualti yacsutzøcyajque'tu.
37 ”Al fin cyø'vej vø'nasis ñe 'yune, nømu: “Tiene que va' cyøna'tzøyaj ø ⁿune”.
38 Pero cuidatzøcyajpapø'is isyaj vø'nasis 'yune y nañøjayajtøju: “Yø'nis maṉba ñøtzø'y nipi. Ma ndø yaj ca'tamø va'cø ndø cøpøctamø”.
39 Y ñucyaju, ñøputyaj uva nipi'omo, y yaj ca'yaju.
40 Entonces cuando vitu'pa vø'nas, ¿ti maṉba chøjcayaj cuidatzøcyajpapø'is nipi vø'nasis?
41 Ñøjayaju:
42 Entonces Jesusis ñøjayajque'tu pane covi'najø y tzambøn govi'najø:
43 Jetøtoya mi nøjandya'mbøjtzi: Mitz maṉba mi yac tzactaṉtøj aṉgui'mguy mitz mi nø'ijtatyamupø Diosis cuenta'ṉomo, y maṉba tzi'tøj aṉgui'mguy eyapø maṉba'is chøc vøjø como cyove'ndujcupø'is cosecha Diosis cuentacøsi.
44 Aunque iyø quecpapø jicø tza'cøsi, pyajcøquitpa vyin, pero icøs quecpa je tza', nama pu'ṉgøvenba.
45 Cuando pane covi'najø'is y fariseo'is cyøma'nøyaju jetsepø aṉma'yocuy, chi'yaj cuenta que yatzipø cove'nducyajupø'is jujche chøcyajuse, Jesusis sunba ñømø que jetseti nø chøcyajque't ji'quista'm.
46 Por eso sunbana'ṉ ñu'cyaj Jesús. Pero ña'chaj vøti pøn, porque vøti pønis vya'ṉjamyaju que Jesús tza'maṉvajcopyapøte Diosis cyø'vejupø.