1 Jesús maṉ Olivo cotzøjcøsi.
2 Jyo'pit namdzu vitu'que'tu y tøjcøy masandøjcomo. Y sone pø'nis cyøtu'myajque't Jesús. Y Jesús po'csu y 'yaṉmayaj sone pøn.
3 Y 'yaṉma'yoyajpapø'is aṉgui'mgupit y fariseo'sta'm ñømiñaj tum yomo pya'tyajupø nø cyøtzøjcøyu'is jyaya. Y cyotyaj je yomo pøn gucmø Jesusis vyi'naṉdøjqui.
4 Y ñøjayaj Jesús:
5 Moisesis 'yaṉgui'mguy ijtu que jetsepø ay que va'cø ndø pyu'ṉga'yaj tza'ji'ṉ. ¿Pero mitz ti mi ndzamba?
6 Pero jetse nømyaju va'cø chøjquisyaj Jesús jujche sunbana'ṉ pya'tayaj ticøsi va'cø mus chøjcayaj Jesusis cyoja. Pero Jesús atzquec nascøsi y cyøja'yøy nas cyø'aṉuneji'ṉ.
7 Pø'nis syeguitzøcyaju va'cø 'yaṉgøva'cyaj Jesús. Entonces Jesús viyuṉbo'csque'tu ñøjayaju:
8 Entonces Jesús atzquejque'tu y jacye't nas cyø'ji'ṉ.
9 Cuando myañaj ti cham Jesusis, mumu min jyameminyaje que ityajque't ñe' cyojata'm, y tumdum putyaju. Masam achpøta'mbø vi'na putyaju y jøsi'cam mumu putyaju hasta que tumdim tzø'y Jesús, y yomo jendi tzø'cye't te'nupø.
10 Entonces Jesús viyuṉ de'ngue'tu y quenmaṉ quenmaṉu y ni i ja itø, nada más que yomotimna'ṉ tumgø'y ijtu. Jesusis ñøjay yomo:
11 Yomo'is ñøjayu:
12 Entonces jøsi'jcam Jesusis 'yo'nøvøjøtzøcyajque't sone pøn ñøjayaju:
13 Entonces fariseo'sta'm ñøjayaj Jesús:
14 Jesusis ñøjayaju:
15 Pø'nis qui'psocuji'ṉ, jetse mi ṉgyøme'tzotyamba. Øtz ji'n ṉgøme'tz ni iyø cyojaji'ṉ.
16 O'ca øtz ṉgøme'chajpøjtzi, øtz ṉgøme'chajpa vøjø. Porque øtz ji'n chøṉ ø ndumgø'y maṉba ṉgøme'tze. Porque øtz ṉgøme'chajpøjtzi ø Jandaji'ṉ; ø Janda'is cø'vej øjtzi.
17 También jachø'yupøte ndø aṉgui'mgu'yomo que o'ca metzcupyø pø'nis tumbø ti chamyajpa, entonces viyuṉbøte.
18 Pues jetse øtz ndza'mbøjtzi ø ⁿvin, y ø Janda'is cø'vejupø'stzi, je'is tzamgue'tpa i chøṉ øjtzi.
19 Entonces pø'nis ñøjayaj Jesús:
20 Jetsepø ote cham Jesusis mientras nø tye'n tome tumingotcucyø'mø mientras nømna'ṉ 'yaṉma'yoyu'øc Israel pø'nis myasandøjcomo. Pero ni i'is ja ñucø, porque ja ñu'cøtøcna'ṉ 'yora.
21 Entonces Jesusis ñøjayaju:
22 Entonces Israel pønda'm na ñøjayajtøju:
23 Y Jesusis ñøjayaju:
24 Por eso øtz mi ⁿnøjandya'møjtzi que maṉba mi ṉgya'tam mi ṉgojaji'ṉ. Porque o'ca ji'n mi va'ṉjamdame que øjchøṉø lo que mi ndzajmatyamuse'tzi, entonces maṉba mi ṉgya'tam mi ṉgojaji'ṉ.
25 Entonces ñøjayaj Jesús:
26 Ijtutøc vøti ti va'cø ndzamgue'ta y va'cø ṉgøme'tza ti mi ndzøctam mijtzi, pero cø'vejupø'is øjtzi, viyuṉbø ti chamba y øtz ndzajmayajpa mumu nascøsta'mbø pøn lo que ti je'is tzajmayuse.
27 Pero jicø pø'nista'm ja cyønøctøyøyajø o'ca Jyata Dios nø chamu Jesusis.
28 Entonces Jesusis ñøjayaju:
29 Cø'vejupø'stzi, øtzji'ṉbøte. Ø Janda'is ja ø ndumgø'y tzacø. Porque øtz mumu jama ndzøcpøjtzi jujche syunbase ø Janda'is.
30 Nømna'ṉ chamu'øc jetsepø tiyø, sone pø'nis vya'ṉjamyaj Jesús.
31 Entonces Jesusis ñøjayaju Israel pøn vya'ṉjamyajupø'is:
32 Y maṉba mi mustam viyuṉsyepø tiyø, y viyuṉsyepø ti va'cø mi mustamø, maṉba mi libre'ajtame.
33 Entonces ñøjayaj Jesús:
34 Jesusis ñøjayaju:
35 Y mozo ji'n it como une ijtuse, porque mozo ji'n it mumu jama tøjcomo, pero une mumu jama itpa tyøjcomo.
36 Øjchøṉ Diosis 'Yune, y o'ca øtz mi yac libre'ajta'mbøjtzi, entonces viyuṉsye maṉba mi ijtam libre va'cø jana mi nøndzøctam mi yandzita'mbø ṉguipsocu'is.
37 Øtz muspøjtzi que mitz Abraha'mis mi 'yuneta'm. Pero mi ṉgui'pscøpo'tamba jujche muspa mi ndø yaj ca'tamø, porque ji'n tøjcøy mi ndzoco'yomda'm ti ndzambase øjtzi.
38 Øtz ndza'mbøjtzi lo que ø Janda'is isindzi'upø'tzi. Mitz mi ndzøctamba lo que mi Janda'is mi isindzi'tamuse.
39 Entonces 'yaṉdzoṉyaju y ñøjayaj Jesús:
40 Pero yøti sunba mi ndø yaj ca'tamø, aunque øtz mi ndzajmatyamu viyuṉsyepø tiyø Diosis tzajmayupø. Abraha'mis ja chøc jetse.
41 Jujche mi Janda'is chøcpase, jetseti mi ndzøctaṉgue'tpa.
42 Jesusis ñøjayaju:
43 ¿Ti'ajcuy ji'n mi ṉgønøctøyøtyame ti øtz nø ndzamupø? Ji'n mi ṉgønøctøyøtyame, porque mitz ji'n sun mi ndø majnatyam ti ndza'mbøjtzi.
44 Mijta'm yatzi'ajcu'is mi 'yunenda'm. Y sunba mi ndzøctando'a lo que jujche chøcpase yatzi'ajcu'is, porque jet mi jandata'm. Yatzi'ajcuy yaj ca'opapø desde cho'tzcu'yomo. Ji'n qui'ps viyuṉsepø tiyø, porque ja it viyuṉsyepø tiyø chocø'yomo. Cuando je yatzipø sutzpa, ñe'cti qui'pscøpo'pa porque sutzpapøte. Y mumu jujchepø sutzcuy je'is ñøcøtzo'tzpa.
45 Y porque mitz sutzcuy mi sundamba, por eso ji'n mi ndø va'ṉjamdame cuando mi ndzajmatyamba'c viyuṉsyepø tiyø.
46 ¿A ver o'ca it mijtzomda'm muspapø'is pya'tay ø ṉgoja? Y como øtz ndzamba viyuṉsepø tiyø, ¿ti'ajcuy ji'n mi ndø va'ṉjamdame?
47 O'ca it pøn Diosis ñe, je'is cyøma'nøjapya Diosis 'yote. Y mitzta'm ji'n mi ṉgøma'nøjatyame, porque ji'nde mi Diosis ñe'ta'm.
48 Entonces Israel pø'nis 'yaṉdzoṉyaju y ñøjayaj Jesús:
49 Jesusis 'yaṉdzoṉyaju:
50 Øtz ji'n sun møja'ṉomgotzøc ø ⁿvin, sino eyapø'is møja'ṉomgotzøcpøjtzi. Y je'is maṉba cham o'ca øtz ndzøcpa vøjø, o si no mitz ndzøctamba vøjø.
51 Viyuṉsye mi nøjandya'mbøjtzi: yaj coputpapø'is ø onde, nuṉca ji'n ma cya'e.
52 Entonces Israel pø'nis ñøjayaj Jesús:
53 ¿Será que mitz más mi myøja'ṉombøte que ji'n ndø janda tzu'ṉguy Abraham? Abraham ca'u'am y tza'maṉvajcoyajpapø ca'yaju'am. ¿O'ca ise mitz mi ndzøcpa mi ⁿvin?
54 Jesusis ñøjayaju:
55 Pero ji'n mi ṉgomustam ø Janda Dios, øtz ṉgomuspøjtzi ø Janda. O'ca nømbana'ṉtzi ji'n ø ṉgomus Dios, sutzpana'ṉtzi jujche mitz mi sutztambase. Pero øtz ṉgomuspa Dios y ndzøcpøjtzi je'is chambase.
56 Ndø Janda tzu'ṉguy Abraham casøyu cuando cyønøctyøyøyu que maṉba is øjtzi y o is øjtzi, y casøju.
57 Entonces Israel pø'nis ñøjayaj Jesús:
58 Jesusis ñøjayaju:
59 Entonces piṉyaj tza' va'cø pyuṉga'yaj Jesús. Pero Jesús aṉgøvø'nu y tzu'ṉ masandøjcomo, cøt pøngujqui y maṉu.