1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama, pēc: „nesamaitā!“ Mēs Tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies, ka Tavs vārds ir it tuvu; Tavi brīnumi top slavēti.
2 „Kad Es īsto laiku pratīšu, tad Es it taisni tiesāšu.
3 Zeme un visi viņas iedzīvotāji trīc, bet Es viņas pīlārus esmu stiprinājis.“ (Sela.)
4 Es sacīju uz tiem lielīgiem: nelielāties; un uz tiem bezdievīgiem: nelepojaties ar varu;
5 Nelielāties ar varu, un nerunājiet tik pārgalvīgi.
6 Ka (nekāds palīgs nenāks) nedz no rīta puses, nedz no vakara puses, nedz no tuksneša kalniem.
7 Bet Dievs ir soģis, kas citu pazemo un citu paaugstina.
8 Jo Tam Kungam biķeris ir rokā, kur stiprs vīns papilnam iejaukts, un Viņš dod no tā dzert; bet visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un izsūkt tās mieles.
9 Bet es to pasludināšu mūžīgi, es dziedāšu Jēkaba Dievam,
10 Un salauzīšu visiem bezdievīgiem galvas, ka taisniem galvas top paaugstinātas.