1 Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas kokles tur pakārām vītolos.
3 Jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziediet mums dziesmu no Ciānas.
4 Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta.
6 Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.
7 Kungs, piemini Jeruzālemes dienu Edoma bērniem, kas sacīja: Nopostiet, nopostiet to līdz pat viņas pamatiem.
8 Tu posta pilna Bābeles meita, svētīgs ir, kas tev atmaksā, kā tu mums esi darījusi;
9 Svētīgs būs, kas tavus jaunos bērnus sagrābs un tos satrieks pie akmens.